Straupes Labumi

Straupes populārākā spēle

Par pavasara iestāšanos Straupē liecina ne tikai kūstošais sniegs un pārplūdusī Braslas upe, bet arī jaunieši, kas izmanto pirmos siltos vakarus, lai sporta laukumā spēlētu jau paaudzēs Straupē iecienīto “Lupatu”. Orģināli spēle saucās “Lapta” un tās pirmsākumi ir rodami Krievijā 14.gadsimtā. Tiek uzskatīts, ka tieši no “Laptas” ir radusies arī Amerikā tik ļoti poplārā spēle beisbols.

Gadu gaitā spēles noteikumi katrā vietā ir mazliet izmainījušis. Straupieši šo spēli spēlē pēc šādiem noteikumiem:

Pats svarīgākais, ka šo spēli var spēlēt neierobežots dalībnieku skaits, līdz ar to nebūs tādu spēlētgribētāju, kuram būs jāsēž malā. Visi spēlētāji sadalās divās komandās – sitēji un ķērāji. Sitēji skaitās “iekšā”, bet ķērāji “ārā”‘. Galvenais komadas uzdevums ir censties kļūt par sitējiem. Spēles sākumā viens no ķērājiem dodas pamest bumbiņu sitējiem. Sitēji pamesto bumbiņu ar spēles nūju sit ķērāju virzienā, jeb “ārā”, kad sitējs ir bumbiņu izsitis, viņa uzdevums ir nokļūt otrā laukuma galā, aiz līnijas, un atskriet atpakaļ tā,  lai ķērāji viņam ar šo bumbiņu netrāpītu, savukārt ķērāju uzdevums ir bumbiņu noķert un ar to mēģināt trāpīt sitējam, kurš dodas uz otru laukuma malu. Ja sitējs nonāk otrā laukuma malā, viņš drīkst tur uzturēties, kamēr komandā vēl ir sitēju, bet, ja  visi sitēji ir izsituši bumbiņu, bet neviens no komandas nav paspējis tikt atpakaļ no otras laukuma puses, tad bumbiņas pametējs sit bumbiņu pret zemi un bļauj “viens, divi, trīs” un komandas automātiski mainās lomām.

Ja kāds no  ķērājiem bumbiņu noķer rokās, bez atsišanās pret zemi, tad viņš šo bumbiņu sit pret zemi un bļauj “viens, divi, trīs”, tādā gadījumā visa ķērāju komanda cenšas aizskriet uz sitēju laukumu. Ja kāds no ķērājiem nepaspēj nokļūt līdz sitēju laukumam, tad viņam ir jāstāv laukuma galā un jāgaida, līdz kāds no viņa komandas izsitīs bumbiņu. Ķērāji netiek pie sišanas arī gadījumā, ja kāds no pretinieku komandas trāpa kādam no ķ ērājiem ar bumbiņu, laikā, kamēr viņi cenšas nokļūt sitēju laukumā. Ja ķērāji sitēju bumbiņu  noķer ar atsišanos pret zemi, tad sitējam ir jāskrien uz pretējo laukuma galu un atpakaļ, izvairoties no ķērāju mestās bumbiņas, savukārt ķērāji, atrodot bumbiņu cenšas ar to trāpīt sitējam, kurš šķērso laukumu. Ja kādam no ķērājiem izdodas trāpīt sitējam ar bumbiņu, tad komandas automātiski mainās lomām – sitēji nāk “ārā” un kļūst par ķērājiem, bet ķērāji savukārt dodas”iekšā” un kļūst par sitējiem.

Ja sitējs izsit bumbiņu ārpus spēles laukuma, tad bumbiņas pametējs bļauj “šķībs” un sitējam ir jāpārsit, šajā laikā sitēji, kas jau ir izsituši un atrodas otrā laukuma galā nedrīkst atgriezties sākuma laukumā, ja kāds tomēr pārkāpj līniju, tad komandas mainās lomām.

Lapas izstrāde SIA Datnet IT