Straupes Labumi

Straupe

puzles1

 

Vēsture

Vārda Straupe izcelsme saistīta ar tai cauri tekošo Braslas upi, kas sākotnēji saukta par Ropu vai Raupu, kas nozīmē Straujupe. No šī vārda arī vēlāk cēlies Straupes nosaukums.

Straupei ir sena vēsture, jo jau 13.gs Livonijas Indriķa hronikā tiek minēts vārds Rope. Apdzīvotajā vietā pie Ropes upes, vēlākajā Straupē, atradies Idumejas centrs. Idumeja ir sens novads, kas sevī ietvēra aptuveni Straupi, Stalbi, Ungurus, Auciemu, Raiskumu.

No 1356.gada -17.gs. Straupei bija pilsētas tiesības un tā ietilpa Hanzas savienībā. 13. gadsimta otrajā pusē Rīgas arhibīskaps Straupes novadu  izlēņoja Rozenu dzimtai. Pie 13. gadsimtā celtās Lielstraupes pils izauga pilsēta. Straupes pilsētai bija sava pašpārvalde – birģermeistars un rāte. Nākamajos gadsimtos Straupes pilsēta piedzīvoja augušupeju. Kad tieši Straupe beigusi pastāvēt kā pilsēta nav zināms, dokumentos tā vēl minēta 1596.gadā. Vēlāk poļu-zviedru kara laikā Straupe kā pilsēta pamazām izzuda.  Mūsdienās Straupe ir atjaunotās Hanzas savienības locekle un katru gadu piedalās Hanzas dienās, kas  norisinās kādā no bijušajām Hanzas savienības pilsētām visā Eiropā.

Straupes pagasts pastāv kopš 1990.gada, pirms tam 17 gadus tas bija Straupes ciems, kurš tika izveidots 1973.gadā, apvienojot Lielstraupes un Mazstraupes ciemus. Pēc 2009.gada novadu reformas Straupe, kopā ar Stalbes un Raiskuma pagastiem veido Pārgaujas novadu.

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Straupes platība ir 15 215,8 ha, tā platākajā vietā sasniedz 15 km, bet garākajā 28 km. Tā robežojas ar Krimuldas, Līgatnes un Limbažu novadiem un  Stalbes, Raiskuma, Drabešu pagastiem.

Iedzīvotāju skaits: 1468 (2010.gada dati)

Lielāko Straupes teritoriju aizņem meži – 8923 ha, jeb 59% no kopējās platības, kā arī lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 4822 ha jeb 31,8 % no kopējās platības. Pagasta teritorijā atrodas 12 ezeri, no kuriem lielākais ir Sāruma ezers (198,1 ha), augstākais kalns Loķkalns Lielstraupē, tā augstums 104,6m virs jūras līmeņa.

Gaisa bilde1

Cauri Straupei tek upe Brasla, kas ir Gaujas labā krasta pieteka – viena no skaistākajām Latvijas mazajām upēm. Tās krastos atsedzas 12 sarkanīgas smilšakmens klintis. Labajā krastā atrodas Podinieku iezis, Varšavu iezis ( 4 – 7 m augsts), Krauļukalna iezis(19m augsts, 300 m plats) Jāņavārti (iezī ir četras alas – Garā Trīs Māsu ala(12 m gara), Vidējā Trīs Māsu ala (9 m), Mazā Līkā Trīs Māsu ala (6 m), bet ceturtā  - Pameita – sabrukusi, tā bijusi 7 m gara), Slūnu iezis (viena no augstākajām un iespaidīgākajā kraujām Braslas senlejā), Melnais iezis ( ap 130 m plats, tajā ir divas alas), Virtakas iezis (ap 300 m plati epizodiski atsegumi), Buļu iezis (kraujas kopējais augstums 30 m, tajā ir četras alas, tostarp slavenā 18 m garā Adamaišu ala). Bet Braslas kreisajā krastā var apskatīt Aņītes Garo iezi (7m augsts, 400 mplats), Aņītes Vidējo iezi (9 līdz 10 m augsts, 95 m plats), Aņītes Augsto iezi (35 m augsts, 170 m plats), Balto iezi. Braslas krastos atrodas arī unikāls dabas objekts – Vējiņu pazemes ezeri un Elles bedres.

DSCF1667

 

 

 

Lapas izstrāde SIA Datnet IT