Straupes Labumi

Braslas upes krasti

DSCF1666

Brasla ir Gaujas labā krasta pieteka, kas sākas Limbažu rajona Pociemā, bet gandrīz pusi no sava tecējuma likomu caur Straupes pagastu. Tās lejtecē, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aptuveni divu kilometru posmā, Braslas krastus rotā 12 smilšakmens atsegumi – valsts nozīmes ģeoloģiskie pieminekļi. Upes skaistos krastus savā atmiņu romānā “Pansija pilī” aprakstījis arī Anšlavs Eglītis.

Braslas labais krasts:

Podnieku iezis, kas atrodas pavisam netālu no Vlamieras šosejas.

Varšavu iezis – 4-7m augsts, 400 m plats

Krauļukalna (Kraukļukalna) iezis  - 19 m augsts, 300m plats, tajā ir izveidojušās daudz nišas, plaisas, dzegas, pārkares, avoti, ziemā veidojas divi leduskritumi.

Jāņavārti – klints, kas izveidojusies pakava formā, tā ir 3 – 12 m augsta, iezī ir četras alas – Garā Trīs Māsu ala (12 m gara), Vidējā Trīs Māsu ala (9m), Mazā Līkā Trīs Māsu ala (6m) un ceturtā ala – Pameita – sabrukusi, tā bijusi 7 m gara.

Slūnu iezis – viena no augstākajām un iespaidīgākajām kraujām Braslas senlejā. te konstatētas Gaujas svītai raksturīgās devona zivju atliekas.

Melnais iezis – ap 130 m plats iezis ar divām alām.

Viratkas iezis – ap 300 m plati epizodiski atsegumi, slaveni ar zīmēm.

Buļu iezis – kraujas kopējais augstums 30 m, tajā ir četras alas, tostarp slavenā, 18 m garā Ademaiša ala, kas pēc nostāstiem kalpojusi kā Ademaišu laupītāju bandas slēptuve, kurā viņi slēpuši salaupītās bagātības. Pirms otrā pasaules kara alas ieeja aizbruka. 1986. gadā entuziastu grupa to atraka.

Braslas kreisais krasts:

Aņītes Garais iezis – līdz 7 m augsts un 400 m plats iezis pie Braslas HES ūdenskrātuves.

Aņītes Vidējais iezis – līdz 10 m augsts, 95 m plats.

Aņītes Augstais iezis – līdz 35 m augsts, 170 m plats smilšakmens atsegums.

Baltais iezis – trodas pretim otrā kkrastā esošajam Melanajam iezim.

Zirņu iezis – mazs mazītiņš sārta smilšakmens atsegums upes līkumā, iepretim Virtakas iezim.

‹ Atpakaļ
Lapas izstrāde SIA Datnet IT